Re: Свойства, действия, способы применения специй и пряностей. Моя лекция.

Андрей Головинов пишет:

Например, в Чарака-самхите, Су. 25.40

||carakasaṁhitā||

sūtrasthānam - 25. yajjaḥpuruṣīyō'dhyāyaḥ

atō bhūyaḥ karmauṣadhānāṁ ca prādhānyataḥ sānubandhāni dravyāṇyanuvyākhyāsyāmaḥ|
tadyathā- annaṁ vr̥ttikarāṇāṁ śrēṣṭham, udakamāśvāsakarāṇāṁ [1] (surā śramaharāṇāṁ [2] ), kṣīraṁ jīvanīyānāṁ, māṁsaṁ br̥ṁhaṇīyānāṁ, rasastarpaṇīyānāṁ, lavaṇamannadravyarucikarāṇām, amlaṁ hr̥dyānāṁ, kukkuṭō balyānāṁ, nakrarētō vr̥ṣyāṇāṁ, madhu ślēṣmapittapraśamanānāṁ, sarpirvātapittapraśamanānāṁ, tailaṁ vātaślēṣmapraśamanānāṁ, vamanaṁ ślēṣmaharāṇāṁ, virēcanaṁ pittaharāṇāṁ, bastirvātaharāṇāṁ, svēdō mārdavakarāṇāṁ, vyāyāmaḥ sthairyakarāṇāṁ, kṣāraḥ puṁstvōpaghātināṁ, (tindukamanannadravyarucikarāṇām [3] ,) āmaṁ kapitthamakaṇṭhyānām, āvikaṁ sarpirahr̥dyānām, ajākṣīraṁ śōṣaghnastanyasātmyaraktasāṅgrāhikaraktapittapraśamanānām, avikṣīraṁ ślēṣmapittajananānāṁ, mahiṣīkṣīraṁ svapnajananānāṁ, mandakaṁ dadhyabhiṣyandakarāṇāṁ, gavēdhukānnaṁ karśanīyānām, uddālakānnaṁ virūkṣaṇīyānām, ikṣurmūtrajananānāṁ, yavāḥ purīṣajananānāṁ, jāmbavaṁ vātajananānāṁ, śaṣkulyaḥ ślēṣmapittajananānāṁ, kulatthā amlapittajananānāṁ, māṣāḥ ślēṣmapittajananānāṁ, madanaphalaṁ vamanāsthāpanānuvāsanōpayōgināṁ, trivr̥t sukhavirēcanānāṁ, caturaṅgulō mr̥duvirēcanānāṁ, snukpayastīkṣṇavirēcananāṁ, pratyakpuṣpā śirōvirēcanānāṁ, viḍaṅgaṁ krimighnānāṁ, śirīṣō viṣaghnānāṁ, khadiraḥ kuṣṭhaghnānāṁ, rāsnā vātaharāṇām, āmalakaṁ vayaḥsthāpanānāṁ, harītakī pathyānām, ēraṇḍamūlaṁ vr̥ṣyavātaharāṇāṁ, pippalīmūlaṁ dīpanīyapācanīyānāhapraśamanānāṁ, citrakamūlaṁ dīpanīyapācanīyagudaśōthārśaḥśūlaharāṇāṁ, puṣkaramūlaṁ hikkāśvāsakāsapārśvaśūlaharāṇāṁ, mustaṁ sāṅgrāhikadīpanīyapācanīyānām, udīcyaṁ nirvāpaṇadīpanīyapācanīyacchardyatīsāraharāṇāṁ, kaṭvaṅgaṁ sāṅgrāhikapācanīyadīpanīyānām, anantā sāṅgrāhikaraktapittapraśamanānām, amr̥tā sāṅgrāhikavātaharadīpanīyaślēṣmaśōṇitavibandhapraśamanānāṁ, bilvaṁ sāṅgrāhikadīpanīyavātakaphapraśamanānām, ativiṣā dīpanīyapācanīyasāṅgrāhikasarvadōṣaharāṇām, utpalakumudapadmakiñjalkaḥ sāṅgrāhikaraktapittapraśamanānāṁ, durālabhā pittaślēṣmapraśamanānāṁ, gandhapriyaṅguḥ śōṇitapittātiyōgapraśamanānāṁ, kuṭajatvak ślēṣmapittaraktasāṅgrāhikōpaśōṣaṇānāṁ, kāśmaryaphalaṁ raktasāṅgrāhikaraktapittapraśamanānāṁ, pr̥śniparṇī sāṅgrāhikavātaharadīpanīyavr̥ṣyāṇāṁ, vidārigandhā vr̥ṣyasarvadōṣaharāṇāṁ, balā sāṅgrāhikabalyavātaharāṇāṁ, gōkṣurakō mūtrakr̥cchrānilaharāṇāṁ, hiṅguniryāsaśchēdanīyadīpanīyānulōmikavātakaphapraśamanānām, amlavētasō bhēdanīyadīpanīyānulōmikavātaślēṣmaharāṇāṁ, yāvaśūkaḥ sraṁsanīyapācanīyārśōghnānāṁ, takrābhyāsō grahaṇīdōṣaśōphārśōghr̥tavyāpatpraśamanānāṁ, kravyānmāṁsarasābhyāsō grahaṇīdōṣaśōṣārśōghnānāṁ, kṣīraghr̥tābhyāsō rasāyanānāṁ, samaghr̥tasaktuprāśābhyāsō vr̥ṣyōdāvartaharāṇāṁ, tailagaṇḍūṣābhyāsō dantabalarucikarāṇāṁ, candanaṁ durgandhaharadāhanirvāpaṇalēpanānāṁ, rāsnāguruṇī śītāpanayanapralēpanānāṁ, lāmajjakōśīraṁ dāhatvagdōṣasvēdāpanayanapralēpanānāṁ, kuṣṭhaṁ vātaharābhyaṅgōpanāhōpayōgināṁ, madhukaṁ cakṣuṣyavr̥ṣyakēśyakaṇṭhyavarṇyavirajanīyarōpaṇīyānāṁ, vāyuḥ prāṇasañjñāpradānahētūnām, agnirāmastambhaśītaśūlōdvēpanapraśamanānāṁ, jalaṁ stambhanīyānāṁ, mr̥dbhr̥ṣṭalōṣṭranirvāpitamudakaṁ tr̥ṣṇācchardyatiyōgapraśamanānām, atimātrāśanamāmapradōṣahētūnāṁ, yathāgnyabhyavahārō'gnisandhukṣaṇānāṁ, yathāsātmyaṁ cēṣṭābhyavahārau sēvyānāṁ, kālabhōjanamārōgyakarāṇāṁ, tr̥ptirāhāraguṇānāṁ, vēgasandhāraṇamanārōgyakarāṇāṁ, madyaṁ saumanasyajananānāṁ, madyākṣēpō dhīdhr̥tismr̥tiharāṇāṁ, gurubhōjanaṁ durvipākakarāṇām, ēkāśanabhōjanaṁ sukhapariṇāmakarāṇāṁ, strīṣvatiprasaṅgaḥ śōṣakarāṇāṁ, śukravēganigrahaḥ ṣāṇḍyakarāṇāṁ, parāghātanamannāśraddhājananānām, anaśanamāyuṣō hrāsakarāṇāṁ, pramitāśanaṁ karśanīyānām, ajīrṇādhyaśanaṁ grahaṇīdūṣaṇānāṁ, viṣamāśanamagnivaiṣamyakarāṇāṁ, viruddhavīryāśanaṁ ninditavyādhikarāṇāṁ, praśamaḥ pathyānāṁ, āyāsaḥ sarvāpathyānāṁ, mithyāyōgō vyādhikarāṇāṁ, rajasvalābhigamanamalakṣmīmukhānāṁ, brahmacaryamāyuṣyāṇāṁ, paradārābhigamanamanāyuṣyāṇāṁ, saṅkalpō vr̥ṣyāṇāṁ, daurmanasyamavr̥ṣyāṇām, ayathābalamārambhaḥ prāṇōparōdhināṁ, viṣādō rōgavardhanānāṁ, snānaṁ śramaharāṇāṁ, harṣaḥ prīṇanānāṁ, śōkaḥ śōṣaṇānāṁ, nivr̥ttiḥ puṣṭikarāṇāṁ, puṣṭiḥsvapnakarāṇām, atisvapnastandrākarāṇāṁ, sarvarasābhyāsō balakarāṇām, ēkarasābhyāsō daurbalyakarāṇāṁ, garbhaśalyamāhāryāṇām, ajīrṇamuddhāryāṇāṁ, bālō mr̥dubhēṣajīyānāṁ, vr̥ddhō yāpyānāṁ, garbhiṇī tīkṣṇauṣadhavyavāyavyāyāmavarjanīyānāṁ, saumanasyaṁ garbhadhāraṇānāṁ, sannipātō duścikitsyānām, āmō viṣamacikitsyānāṁ [4] , jvarō rōgāṇāṁ, kuṣṭhaṁ dīrgharōgāṇāṁ, rājayakṣmā rōgasamūhānāṁ, pramēhō'nuṣaṅgiṇāṁ, jalaukasō'nuśastrāṇāṁ, bastistantrāṇāṁ, himavānauṣadhibhūmīnāṁ, sōma ōṣadhīnāṁ, marubhūmirārōgyadēśānām, anūpō'hitadēśānām, nirdēśakāritvamāturaguṇānāṁ, bhiṣak cikitsāṅgānāṁ, nāstikōvarjyānāṁ, laulyaṁ klēśakarāṇām, anirdēśakāritvamariṣṭānāṁ, anirvēdō vārtalakṣaṇānāṁ, vaidyasamūhō niḥsaṁśayakarāṇaṁ, yōgō vaidyaguṇānāṁ, vijñānamauṣadhīnāṁ, śāstrasahitastarkaḥ sādhanānāṁ, sampratipattiḥ kālajñānaprayōjanānām, avyavasāyaḥ kālātipattihētūnāṁ, dr̥ṣṭakarmatā niḥsaṁśayakarāṇām, asamarthatā bhayakarāṇāṁ, tadvidyasambhāṣā buddhivardhanānām, ācāryaḥ śāstrādhigamahētūnām, āyurvēdō'mr̥tānāṁ, sadvacanamanuṣṭhēyānām, asadgrahaṇaṁ [5] sarvāhitānāṁ, sarvasannyāsaḥ sukhānāmiti||40||

āyurvēdadīpikā vyākhyā (cakrapāṇidatta kr̥ta)

atō bhūya iti ata iti hētau, yasmāddhitāhitādyuktaṁ na tu tēṣāṁ karmētyarthaḥ| bhūyaḥ śabdaḥ punararthē, karmēti kāryam; tēna, atō bhūya āhāravikārāṇāṁ karma| yathā- ‘annaṁ vr̥ttikarāṇām’, ‘udakamāśvāsakarāṇām’ ityādi; tathauṣadhānāṁ ca karma, yathā- ‘trivr̥t sukhavirēcanānām’ ityādi vakṣyāmaḥ| prādhānyata ityanēna na sarvēṣāmāhāravikārāṇāmauṣadhānāṁ ca karmābhidhānaṁ [6] , kintu yathāpradhānamiti darśayati| sānubandhānīti saprayōjanāni, yathā- ajīrṇamuddhāryāṇāmityādi; ajīrṇajvarādikarmakathanaṁ [7] hi cikitsōpayōgi vyaktamēva| dravyāṇīti mahābhūtāni, yathā- jalaṁ stambhanānāṁ, vāyuḥ prāṇasañjñāpradānahētūnām, ityādi| dravyāṇītyupalakṣaṇaṁ; tacca sānubandhānītyasya viśēṣaṇaṁ, tēnādravyamapi sānubandhamucyatē; yathā- ‘śāstrasahitastarkaḥ sādhanānām’ ityādi| kiṁvā, hitāhitāvayavamiti karmaviśēṣaṇaṁ; tēna, hitāhitaikadēśarūpaṁ karmāhāravikāraṇāmiti bhavati; tatra hitaṁ karma ‘annaṁ vr̥ttikarāṇām’ ityādi, ahitaṁ karma ‘āvikaṁ sarpirahr̥dyānām’ ityādi| auṣadhānāṁ [8] karma ‘trivr̥t sukhavirēcanānām’ ityādi vyākhyānaṁ pūrvavadēva| vr̥ttikarāṇāmiti śarīrasthitikarāṇām [9] | annadravyarucikarāṇāmiti lavaṇamannēna saṁyuktaṁ sadannē ruciṁ karōtītyarthaḥ| amlaṁ hr̥dyānāmiti rucyānām, amlaṁ tu svayamēva rōcatē| madhu ślēṣmapittapraśamanānāmiti dravadravyēṣu, durālabhā tvauṣadhadravyēṣu; tēna durālabhāyā madhunaśca ślēṣmapittapraśamanaśrēṣṭhatvāvadhāraṇaṁ na virōdhi| bastiriti aviśēṣādāsthāpanānuvāsanē| avikṣīraṁ pittaślēṣmajananānāmiti pēyēṣu madhyē, māṣāḥ pittaślēṣmajananānāmiti bhōjyēṣu, śaṣkulyaḥ pittaślēṣmajananānāmiti bhakṣyēṣu madhyē; kiṁvā, trayamapyētat pittaślēṣmajananaṁ prati samānamiti tritayamapyucyatē; ēvamanyatrāpi tulyaśrēṣṭhatābhidhānaṁ tajjātīyaśrēṣṭhatābhiprāyēṇa tathā tulyatvēna ca jñēyam| mandakamiti mandajātam| uddālakō vanakōdravaḥ| gudaśōthaḥ arśaḥ| gandhapriyaṅguḥ priyaṅgurēva| kravyaṁ māṁsamattīti kravyād vyāghrādiḥ| samaghr̥ta ityatra samaśabdaḥ sahārthaḥ| udvēpanamiti vēpanam| udakamāśvāsanastambhanānāmiti vaktavyē, yat pr̥thak ‘udakamāśvāsakarāṇāṁ’, tathā ‘jalaṁ stambhanānāṁ’ iti karōti, tēna karmadvayē'pi jalasyānanyasādhāraṇatāṁ darśayati; militvā guṇapāṭhē hyubhayakarmakartr̥ṣvēva prādhānyaṁ syāt; ēvamanyatrāpyanēkakarmakartr̥tvē yasya prādhānyamuktaṁ pippalīmūlādau, tatra tathābhūtānēkakarmakartr̥tvēṣvēva prādhānyaṁ jñēyaṁ, na pr̥thakkarmaṇi| lāmajjakōśīramuśīradvayaṁ sagandhamagandhaṁ ca gr̥hyatē| ēkāśanabhōjanamiti ēkakālabhōjanam; anēnaikāśanasya sukhapariṇāmatāmātramucyatē, na dvitīyānnapratiṣēdhaḥ kriyatē; ētēna dvirbhōjanē'pyavyāhatāgnitānidrādayaḥ [10] sukhapariṇāmakāraṇatvēna jñēyāḥ| śōṣadvārāṇāmiti śōṣakāraṇānām| parāghātanaṁ vadhasthānaṁ, vadhyamānaprāṇidarśanāddhi ghr̥ṇayā nānnē śraddhā syāt| ‘yathā'śitaṁ’ iti kēcit paṭhanti, tannātisādhu| pramitāśanam atītakālabhōjanaṁ, stōkabhōjanaṁ vā| viṣamāśanaṁ prakr̥tikaraṇādiviṣamāśanam| ninditavyādhiḥ śvitrakuṣṭhādiḥ| alakṣmīmukhānām alakṣmīkāraṇānām| mithyāyōgaḥ samyagyōgādanyastrividhō yōgaḥ| saṅkalpaḥ strīsaṅgasaṅkalpaḥ| jvarō rōgāṇāmiti rujākartr̥̄ṇām| anuṣaṅgī punarbhāvī| tantrāṇāmiti karmaṇām| sōma ōṣadhirājaḥ pañcadaśaparvā| vārtalakṣaṇānāmiti ārōgyalakṣaṇānām| jñānamiti auṣadhādivijñānam| sādhanānāmiti jñānasādhanānām| sampratipattiḥ yathākartavyatānuṣṭhānam [11] | tr̥ptirāhāraguṇānāmityatra guṇaśabdaḥ praśastadharmavacanaḥ| ēkarasābhyāsaḥ karśanānāmiti apavādaṁ varjayitvā, tēna ghr̥tābhyāsō rasāyanānāmiti na virudhyatē| amr̥tānāmiti jīvitapradhā(dā)nahētūnām| sarvasannyāsaḥ sarvakriyātyāgaḥ [12] , sa hi paramasukhamōkṣahētuḥ śārīrē vaktavyaḥ||40||

1. 'āpyāyanakarāṇām' iti pā.|
2. ayaṁ pāṭha kvacitpustakē nōpalabhyatē|
3. ayaṁ pāṭha kvacitpustakē nōpalabhyatē|
4. 'āmaviṣamacikitsyānāṁ' iti pā.|
5. 'asambandhavacanaṁ', 'asadvacanam' iti ca pā.|
6. 'karmābhidhātavyaṁ' iti pā.|
7. 'jvarādikathanaṁ' iti pā.|
8. 'auṣadhānāṁ karmētyādi, vyākhyānaṁ pūrvavadēva' iti pā.|
9. 'śarīrasthitikāraṇatvāt' iti pā.|
10. 'avyāhatārthatānidrādayaḥ' iti pā.|
11. 'kālānatikramēṇa kāryakaraṇaṁ sampratipattiḥ, avyavasāyaḥ anudyōgaḥ, 'adhyavasāya' iti pāṭhē adhyavasāyaḥ kartavyatāmātrēṇa jñānam' iti śivadāsasēnaḥ|
12. 'sarvēndriyārthatyāgaḥ' iti pā.|

Спасибо сказали: Глеб Камалутдинов1

Поделиться

Re: Свойства, действия, способы применения специй и пряностей. Моя лекция.

Андрей Головинов пишет:

или в Аштанга-хридая-самхите, Утт. 40.48-58.

mustā parpaṭakaṃ jvare tṛṣi jalaṃ mṛd-bhṛṣṭa-loṣṭodbhavaṃ || 48a ||
lājāś chardiṣu vasti-jeṣu girijaṃ meheṣu dhātrī-niśe || 48b ||
pāṇḍau śreṣṭham ayo 'bhayānila-kaphe plīhāmaye pippalī || 48c ||
saṃdhāne kṛmijā viṣe śukatarur medo-'nile gugguluḥ || 48d ||
vṛṣo 'sra-pitte kuṭajo 'tisāre bhallātako 'rśaḥsu gareṣu hema |
sthūleṣu tārkṣyaṃ kṛmiṣu kṛmighnaṃ śoṣe surā chāga-payo 'tha māṃsam || 49 ||
40.49bv bhallātam arśaḥsu gareṣu hema
akṣy-āmayeṣu tri-phalā guḍūcī vātāsra-roge mathitaṃ grahaṇyām |
kuṣṭheṣu sevyaḥ khadirasya sāraḥ sarveṣu rogeṣu śilāhvayaṃ ca || 50 ||
unmādaṃ ghṛtam a-navaṃ śokaṃ madyaṃ vyapasmṛtiṃ brāhmī |
nidrā-nāśaṃ kṣīraṃ jayati rasālā pratiśyāyam || 51 ||
40.51bv śokaṃ madyaṃ visaṃsmṛtiṃ brāhmī
māṃsaṃ kārśyaṃ laśunaḥ prabhañjanaṃ stabdha-gātra-tāṃ svedaḥ |
guḍamañjaryāḥ khapuro nasyāt skandhāṃsa-bāhu-rujam || 52 ||
40.52dv nasyaṃ skandhāṃsa-bāhu-rujam
nava-nīta-khaṇḍa-marditam auṣṭraṃ mūtraṃ payaś ca hanty udaram |
nasyaṃ mūrdha-vikārān vidradhim a-cirotthitam asra-visrāvaḥ || 53 ||
40.53bv auṣṭrī-mūtraṃ payaś ca hanty udaram 40.53cv nasyaṃ cordhva-vikārān
40.53cv nasyaṃ mūrdhni vikārān
nasyaṃ kavaḍo mukha-jān nasyāñjana-tarpaṇāni netra-rujaḥ |
vṛddhasya kṣīra-ghṛte mūrchāṃ śītāmbu-māruta-cchāyāḥ || 54 ||
40.54av nasyaṃ kavaḍaṃ mukha-gadān 40.54av nasyaṃ kevalaṃ mukha-gadān
40.54av nasyaṃ kavaḍaṃ mukha-jān
sama-śuktārdraka-mātrā mande vahnau śrame surā snānam |
duḥkha-saha-tve sthairye vyāyāmo gokṣurur hitaḥ kṛcchre || 55 ||
40.55av sama-śuṣkārdraka-mātrā 40.55bv mande vahnau śrame surā-pānam
40.55cv duḥkha-saha-tvaṃ sthairye 40.55cv duḥkha-saha-tvaṃ sthaulye
kāse nidigdhikā pārśva-śūle puṣkara-jā jaṭā |
vayasaḥ sthāpane dhātrī tri-phalā guggulur vraṇe || 56 ||
40.56av kāse nidigdhikā-pānaṃ 40.56bv pārśva-śūle ca pauṣkaram 40.56cv
vayaḥ-saṃsthāpane dhātrī
vastir vāta-vikārān paittān rekaḥ kaphodbhavān vamanam |
kṣaudraṃ jayati balāsaṃ sarpiḥ pittaṃ samīraṇaṃ tailam || 57 ||
ity agryaṃ yat proktaṃ rogāṇām auṣadhaṃ śamāyālam |

Спасибо сказали: Глеб Камалутдинов1

Поделиться

Re: Свойства, действия, способы применения специй и пряностей. Моя лекция.

Все таки не совсем поняла про несовместимость молока и джаггери.
В очень многие расаяны ( лехьям, гулам...) закладывают в том числе джаггери. И при этом рекомендуют их ( расаяны) ппринимать  с молоком.
Андрей Юрьевич, раз'ясните пожалуйста!

Поделиться

Re: Свойства, действия, способы применения специй и пряностей. Моя лекция.

А конкретнее?

Поделиться

Re: Свойства, действия, способы применения специй и пряностей. Моя лекция.

Если молоко и джаггери не здорово сочетаются, то рекомендация запивать, например, Шатавари гулам молоком - не совсем верна?

Поделиться

Re: Свойства, действия, способы применения специй и пряностей. Моя лекция.

В тексте Сахасрайогам содержится три рецепта Шатавари гудам, первый готовится на основе сока сахарного тростника, второй - на основе белого сахара, третий на основе гуда. Только нужно понимать что в приготовлении лехья-препаратов используется матсьяндика-гуда. Это частично очищенный от патоки гуда пролежавший больше года.

Андрей Головинов пишет:

Молоко несовместимо именно с джаггери, в большей степени со свежим джаггери.
Старый джаггери, пролежавший больше года, лучше и легче чем свежий и является расаяной.

Кроме того, нужно учитывать весь конечный состав препарата, наряду со способом его приготовления. Например, основу Чьяванапраша-лехьям составляет амалаки, кислый на вкус, несовместимый с молоком в исходном виде. Но Чьяванапрашам рекомендуют запивать молоком, во многих случаях.

С молоком несовместим свежий (не пролежавший года) неочищенный гуда/джаггери (нава-гуда).
Особенно при наличии кожных болезней.

Поделиться

Re: Свойства, действия, способы применения специй и пряностей. Моя лекция.

http://vk.com/wall-25592061_483

Поделиться

Re: Свойства, действия, способы применения специй и пряностей. Моя лекция.

Андрей Юрьевич, Вы упоминали про то, что у вас в Алматы продают ассафетиду как ферулу. Дело в том, что ферулы у вас  могут продавать как минимум две - содственно ассафетиду и ферулу джунгарскую. С джунгарской не встречались?

Спасибо сказали: Ксения Разина1

Поделиться

Re: Свойства, действия, способы применения специй и пряностей. Моя лекция.

Встречался.

Поделиться

Re: Свойства, действия, способы применения специй и пряностей. Моя лекция.

Лекция великолепная, as usual. Закрался вопрос - можете ли, пожалуйста, привести пример расхождения
с "Травами" Лада? Ведь я правильно понял, что Вы вначале в скольз именно про эту книгу выругались?

Поделиться